Ineses Liberes pieteikums nominācijai konkursam “Sieviete arhitektūrā, būvniecībā, dizainā”

Papīra mākslas burve – Inna Freiberga

Ir sievietes, kuru klātbūtne maina telpu, un ir tādas, kuru darbi maina domāšanu. Inna Freiberga ir abu šo pasauļu satikšanās punkts – cilvēks, kurā savijas radošums, dvēseles siltums un dziļš aicinājums radīt skaistumu no visa, ko sniedz pasaule, pat no... papīra, kartona.

Iebraucot kurzemnieces Innas un viņas vīra Ata Freibergu viensētā Valdgalē – sakoptajā, mājīgajā vietā, kas ir daļa no vēsturiskā Valdgales muižas kompleksa – elpa aizraujas ne vien no dabas un ainavas harmonijas, bet arī no tās enerģijas, kas burtiski staro no pašas Innas.  Saimniecība kļuva par laureāti Talsu novada konkursā „Radi Talsu novadam”  2021. gadā, taču šis bija tikai viens pieturas punkts viņas aizraujošajā radošajā ceļojumā.

Jau kopš agras bērnības, kad mazā Inna veidoja lelles no sienas laukos pie Kandavas, viņas rokas un sirds meklēja veidus, kā izpaust iedzimto radošo garu. Tolaik tās bija siena lelles ar vecmāmiņas lakatiņiem, vēlāk – dziesmas no skaņuplatēm, dziedātas uz šķūņa jumta. Skolnieces gados tā bija aizrautība ar mūziku, vēlāk – dejas un kustība, ko viņa pārvērta vingrošanas nodarbībās. Vēlāk šis ceļš veda viņu līdz Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijai un darbam skolā – ar bērniem un kustību.

Taču patiesais atklājums bija šķietami nejaušs – kādu dienu rokās trāpījās kartona plāksnes. Inna tās sasmalcināja, samērcēja, sajauca ar līmi, mīcīja... un piedzima kamoliņš - ola. No šī vienkāršā, organiskā žesta radās kaut kas dziļāks: "Papīra stāsti".

Darbi tika veidoti mājās, nelielā darbnīcā, un pavisam drīz sākās izstāžu ceļš – sākumā Valdgales bibliotēkā, vēlāk – plašāk. 2023. gada novembrī viņas izstāde bija apskatāma Talsu Galvenajā bibliotēkā, bet jau pēc tam arī Sabiles Vīna svētkos. Inna rada dizaina priekšmetus lampas, vāzes, traukus, dekorus un rotas līdzīgi kā papjē mašē tehnikā, bet tomēr savā – nu jau ilgstošā radošā procesā pārbaudītā tehnikā. Katrs darbs ir gan estētisks, gan videi draudzīgs. Tie ir ne vien vizuāli vilinoši, bet arī dziļi simboliski – par pārvērtību, pacietību un spēju redzēt skaistumu tur, kur citi to nepamana.

Papīra stāsti, kas runā dvēseles valodā

Innas Freibergas radītie mākslas priekšmeti ir kā klusie vēstneši – tie runā ne ar vārdiem, bet ar formu, krāsu un klātbūtni. Tie pārsteidz un iepriecina – ne tikai ar vizuālo eleganci, bet arī ar savu izcelsmi. Jo kas gan var būt neparastāks par to, ka šie smalkie darbi radušies no papīra – pārstrādāta, mīkstināta, ar mīlestību veidota materiāla, kurā iemiesojas otrā dzīve.

Ikviens Innas radītais objekts ir kā mazs stāsts.
Griestu lampas ar nosaukumiem „Magoņu dancis”, „Bolero”, „Laimes puķe”, „Noktirne”, „Vēstījums”, „Trombonista lustra” – tās nav vien gaismas ķermeņi, bet atmosfēras radītājas. Katra no tām pulsē ar savu emociju: dzirkstošo vieglumu, romantisku melanholiju vai muzikālu ekspresiju. Arī stāvlampa „Brūklenes ziedonī” šķiet kā fragments no vasaras sapņa, bet sienas piespraužamās „Tūtiņlampas” iepriecina ar rotaļīgumu un smalkām detaļām.

Inna rada arī dekoratīvus traukus, kas reizēm pārsteidz ar ironiju, reizēm – ar meditatīvu noskaņu. „Dzilna”, „5. maijs”, „Īssavienojums”, „Klusums”, „Viņš un viņa” – šie nosaukumi raisa iztēli un mudina skatītāju ielūkoties ne vien formā, bet arī saturā. Katrs darbs kā maza skulptūra, kas vienlaikus ir gan funkcionāls, gan filozofisks objekts.

Radošums neapstājas – arī puķu podi, pulksteņi, rotaslietas un interjera dekori ir Innas pasaules daļa. Auskari ar nosaukumu „Dabas harmonija” pauž viņas ciešo saikni ar vidi un dabas līdzsvaru. Katrs priekšmets top ar rokām, lēni, apdomīgi, ļaujot materiālam „runāt” un formai rasties bez steigas. Šajā procesā piedzimst ne vien mākslas darbi, bet arī dziļi cilvēcīgas vērtības – ilgtspēja, sirsnība, godīgums.

Svarīga Innas panākumu daļa ir viņas vīra Ata klātbūtne – viņi darbojas kā komanda, kur viena idejas papildina otra roku darbu. Viņu savstarpējais atbalsts iemieso ne vien ģimenisku, bet arī radošu harmoniju.

Inna Freiberga ir iedvesmas piemērs, ka īstā sirdslieta var atrast mūs pat pēc vairākiem dzīves pagriezieniem. Viņa ne tikai rada skaistumu, bet arī iedrošina citus meklēt savu ceļu. Kā viņa pati saka:
„Darīt to, ko mīli, un mīlēt to, ko dari – tas ir mans ceļš.”

Par šādu spēju iedvesmot, radīt un dzīvot ar atvērtu sirdi, par spēju pārvērst papīru mākslā un vienkāršību skaistumā, mēs lepni pieteicam Innu Freibergu kā izcilu sievieti, kas ar savu darbu bagātina gan Latvijas kultūrtelpu, gan cilvēku sirdis.